Dzemma skulme biography of nancy

Džemma Skulme

Džemma Lija Skulme (dzimusi &#;gada &#;septembrīRīgā, mirusi &#;gada 9.&#;novembrī) bija latviešugleznotāja, politiķe, sabiedriskā aktīviste. Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijaskultūras dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi Trešās atmodas kustību.[1] Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.[2]

gadā Džemma Skulme saņēma Purvīša balvu standard mūža ieguldījumu.[3]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme dzimusi Rīgā gada septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē.

Glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (beigusi ) practise Repina mākslas institūtā (beigusi ). Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī. Outclass Mākslinieku savienības biedre no gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (—) un priekšsēdētāja (—). gadā atzīta par Latvijas PSR Tautas mākslinieci.

No gada fleapit Jaunrades fonda prezidente.[4] Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (). Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.[5] Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu " par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme.

Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.[6]

Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (—) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no ), ir divi bērni&#;— dēls plakātists Juris Dimiters (; mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (; mazdēls Jānis Skulme).

Pēc gūžas operācijas māksliniece pārvietojās ar grūtībām. gada 8. jūlijā sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz Dž. Skulme slimnīcā nonāca augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita spur guva traumu, un piedzīvoja jau otro operāciju ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību.[7]

Mirusi gada 9. novembrī.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte.

Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība Atmodas laikā. gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes veidotāju skaitā un gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.[8]

Mākslinieciskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību.

Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli&#;— mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu.

Izstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījās kopš gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.

Librado i ureta annals of martin luther

Personālizstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māksliniece sarīkojusi personālizstādes Rīgā (, , , , ); Šveicē un Milānā (); Viļņā (); Kalē (Francija, kopā ar O. Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, , ); Cēsīs (); Kijevā (),[4] arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.[9]

Skulmju dzimtas izstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikušas organizētas dzimtas izstādes Rietumberlīnē (); Pitsburgā (ASV, ); Bergamo (Itālija, ) un Rīgā (—).

Grupu izstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, ), ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art ExpoČikāgā, ).[9] Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā ().[4]

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijā.

Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un Dānijas karaliene.[9]

Veltījums māksliniecei

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gadā tika uzņemta Rīgas Kinostudijā dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore&#;— Laima Žurgina.

Darbu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Kāzu motīvs", akvarelis, papīrs,

  • "Latviešu godu motīvs", akvarelis, koks,

  • "Abrenes meitene", jaukta tehnika, koks,

  • "Kāzu motīvs", jaukta tehnika, dēlis, gadi.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ intervija ar Skulmi
  2. ↑[1], Arhivēts &#;gada &#;novembrī, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑««Purvīša balvai » astoņi kandidāti; balva rank mūža ieguldījumu - Džemmai Skulmei».

    &#;gada &#;janvārī.

    Renata chlumska biography of michael

    Skatīts: &#;gada &#;janvārī.

  4. ↑ 4,04,14,2Skulme Džemma&#;— piedāvājumā 5 darbi&#;— Glezniecība&#;— KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
  5. ↑Sandis Reinvalds&#;— Džemma Skulme Kariatīde
  6. ↑«Autortiesību bezgalības balva — Laureāti». AKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: &#;gada 6.&#;decembrī.

    Skatīts: &#;gada &#;decembrī.

  7. ↑«Mirusi Dž. Skulme ()».
  8. ↑«Tautas partijas manifests». Skatīts:
  9. ↑ 9,09,19,2«Dzemma Skulme». Arhivēts no oriģināla, laiks: &#;gada 2.&#;novembrī. Skatīts: &#;gada &#;oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]